termiņš | Tēzaurs

termiņš

Lietojuma biežums :

termiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	termiņš	termiņi
Ģen.	termiņa	termiņu
Dat.	termiņam	termiņiem
Akuz.	termiņu	termiņus
Lok.	termiņā	termiņos

1.Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).

Piemēri– Tas termiņu nemaina?

Piemēri

– Tas termiņu nemaina?
Vienīgā atlaide kā nepilngadīgam bija sprieduma termiņa samazināšana par vienu trešdaļu.
Mēs redzam tieši pretējo- termiņš ir ticis saīsināts!
Taču tas samazinās nevis cenu, bet tikai termiņu!

Saistītās nozīmesīstermiņš, ilgtermiņš, sprīdis, laiks, loms.

Saistītās nozīmes

Hiponīmi

ilgtermiņš₁ — Ilgāks laika posms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).

īstermiņš₁ — Īss laika posms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).

Hiperonīmi

laika sprīdis₁ — Posms matērijas eksistēšanas formā starp diviem laika momentiem, laika intervāls.

laikposms₁ — Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.

laiks₂ — Posms eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem; viens no galvenajiem fizikas jēdzieniem (lielumiem), ar kuru apraksta notikumu (procesu) ilgstību un secību.

laiksprīdis₁ — Laika sprīdis.

loma₄ — Laika sprīdis.

loms₆ — Laika sprīdis.

mets₃ — Laiks, laika vienība.

posms₃ — Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.

sprīdis₁ — Parasti savienojumā “laika sprīdis”; posms starp diviem laika momentiem.

strēķis₂ — Laikposms.

Tulkojumiterm, maturity, maturity date.

Tulkojumi

(LV plašāka nozīme) term

a limited period of time; "a prison term"; "he left school before the end of term"

(LV plašāka nozīme) maturity, maturity date, due date

the date on which an obligation must be repaid

[Princeton WordNet 3.0]

2.novecojis Termins.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

termins₁ — Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.

Hiperonīmi

vārds₁ — Mazākā patstāvīgā strukturāli semantiska valodas pamatvienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem.

Saistīts ar

jēdziens₁ — Abstrakcija, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās būtiskās pazīmes.

koncepts₁ — Jēdziens, vispārināta doma.

Tulkojumi

term

a word or expression used for some particular thing; "he learned many medical terms"

[Princeton WordNet 3.0]

Avoti: TWN, LLVV, LME

Korpusa piemēri:šeit