loms2
loms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | loms | lomi |
| Ģen. | loma | lomu |
| Dat. | lomam | lomiem |
| Akuz. | lomu | lomus |
| Lok. | lomā | lomos |
1.Velku garums starp diviem griežamo velku koku posmiem.
2.Šķūnī sakrautās labības, parasti rudzu, kārta.
3.Gabals (ceļam, pļavai, tīrumam u. c.).
4.Josla, kārta, rinda, posms; gabals, apgabals.
5.Aploks.
6.Laika sprīdis.
Saistītās nozīmeslaiksprīdis, loma, sprīdis, strēķis, laiks, mets.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
laiksprīdis1 — Laika sprīdis.
loma4 — Laika sprīdis.
sprīdis1 — Parasti savienojumā “laika sprīdis”; posms starp diviem laika momentiem.
strēķis2 — Laikposms.
laiks2 — Posms eksistences un notikumu gaitā starp diviem momentiem; viens no galvenajiem fizikas jēdzieniem (lielumiem), ar kuru apraksta notikumu (procesu) ilgstību un secību.
mets3 — Laiks, laika vienība.
posms3 — Atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana.
laikposms1 — Laika sprīdis, kam raksturīga kādu, parasti nozīmīgu, parādību pastāvēšana.
laika sprīdis1 — Posms matērijas eksistēšanas formā starp diviem laika momentiem, laika intervāls.
Hiponīmi
acumirklis1 — Ļoti īss laika sprīdis; mirklis, moments.
brīdis1 — Neilgs, īss laika posms.
brīdis1.1 — Laika moments, posms, kad kas notiek.
brīsniņš1 — Brīdis.
brītiņš1 — Dem. --> brīdis; ļoti īss laika sprīdis.
diena2 — Laika mērvienība - 24 h laika posms, kurā zeme apgriežas ap savu asi; diennakts.
diena1 — Laika posms no saules lēkta līdz rietam, kad ir gaišs.
diennakts1 — Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti.
gads1 — Laika sprīdis, kurā Zeme veic pilnu apgriezienu pa savu orbītu; šāds laika sprīdis kādā laika skaitīšanas sistēmā.
jonis1 — Laikposms, brīdis.
laiciņš1 — Brīdis.
laiks3 — Laika moments, kas parasti ir attiecināts uz kādas darbības, norises u. tml. sākumu vai beigām.
lapkritis2 — Laikposms, kad kokaugiem nobirst lapas, parasti rudenī.
maiņa1 — Laikposms, kam beidzoties, viena cilvēku grupa mainās ar citu grupu (piemēram, darbā, mācību iestādē, nometnē).
mēnesis1 — Laika skaitīšanas vienība - laika sprīdis, kas aptuveni atbilst vienai divpadsmitajai daļai gada.
mēnesis1.1 — Apmēram 30 dienu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
milisekunde1 — Sekundes tūkstošdaļa.
minūte1 — Laika mērvienība - 60 sekundes.
mirklis1 — Ļoti īss laika sprīdis; acumirklis, moments.
moments1 — Parādība vai tās daļa, kas ir tā fiksēta, ka to var nosacīti uzskatīt par nemainīgu laikā; ļoti īss laika sprīdis; mirklis; acumirklis.
mūsdienas1 — Pašreizējais laikposms, pašreizējais laikmets.
mūslaiki1 — Pašreizējais laikposms.
nedēļa1 — Laika skaitīšanas vienība - septiņas diennaktis (no pirmdienas līdz svētdienai); septiņu diennakšu ilgs laika sprīdis (skaitot no jebkuras dienas).
nostunda1 — Brīdis, laika sprīdis.
piecminūte1 — Piecu minūšu ilgs laika posms.
pusminūte1 — Puse minūtes.
sekunde1 — Laika mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā [s].
sekunde1.1 — Ļoti īss laika sprīdis.
šodiena1.1 — Pašreizējais laikposms; arī tagadne, mūsdienas.
stunda1 — Laika mērvienība - 60 minūtes.
tagadība1 — Tagadne (1).
tagadiene1 — Tagadne.
tagadne1 parasti formā: vienskaitlis — Laiks, laikposms, kas ir pašreiz, tagad; šāda laika, laikposma apstākļu kopums.
termiņš1 — Laiks (parasti datums), kad jābeidz vai kad beidzas (kāda darbība, norise, stāvoklis); laikposms, līdz kura beigām jāīsteno vai īstenojas (kāda darbība, norise, stāvoklis).
tuvums2 — Samērā īss laikposms (līdz kādam stāvoklim, darbībai u. tml.); vispārināta īpašība --> tuvs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
vakars1 — Laikposms aptuveni ap saules rietu; laikposms, kad diena ir beigusies un nakts vēl nav iestājusies.
ziemvasara1 — Gads.
Avoti: KiV, TlV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Skolotāja personībai, kā allaž, ir svarīgākā loma mācību procesā.
- Pietiekami interesanti norisinājās lietišķā lomu spēle pašvērtējumam, pienākumiem un tiesībām.
- Tradicionālajā darvinisma pieiejā organismu loma pielāgošanās procesā tiek raksturota kā pasīva.
- Vadošā loma pedagoģijas zinātnes ģenēzes un attīstības izpētē pieder Vācijas zinātniekiem.
- Šajā nodaļā izvērtēta institūcijas jēdziena interpretācija un valodas loma institucionālajā saziņā.