laiksprīdis
laiksprīdis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | laiksprīdis | laiksprīži |
Ģen. | laiksprīža | laiksprīžu |
Dat. | laiksprīdim | laiksprīžiem |
Akuz. | laiksprīdi | laiksprīžus |
Lok. | laiksprīdī | laiksprīžos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vai jūs laiksprīdī, kas aizritēja starp astoņiem vakarā un četriem no rīta, neko nedzirdējāt?
- Tomēr apzvērēt to nevarēja, jo tajā laiksprīdī agri no rīta vēl valdīja melna tumsa, turklāt tad plosījās auka, ceļš bija tukšs, un ļaundaris varēja nemanīts ielauzties mājvietā.
- No otras puses, varbūt viņš centās sev paglaimot klusā cerībā, ka viss ir daudz vienkāršāk − viņa vienkārši bija sailgojusies pēc viņa, sailgojusies nevis fiziski, bet pēc šiem īsajiem laiksprīžiem, ko viņi pavadīja kopā − kā agrāk, kā nesen, kā sākumā.
- un tā piepildījās par trešdaļu, ko tūlīt pat alkatīgi izdzēru, bet tas, mīļie, bija ūdens, tikai pliks lietus ūdens, kaut no debesīm nācis, un pudele vairs ne par mata tiesu neatgādināja to brīnumu, kāda bija vēl pirms pavisam īsa laiksprīža, un tad man iešāvās prātā, vai tik es nebiju maldījies, brīnumu uzskatīdams par brīnumu, jo īsts brīnums, kaut arī pastāv vien īsu mirkli līdz izzušanai, nekad pa īstam nepazūd, un tieši tāpēc to sauc par brīnumu, tur ir tā atšķirība.
- Citi brauciena dalībnieki tur atpūtušies jau ilgāku laiksprīdi.