aploks
aploks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aploks | aploki |
| Ģen. | aploka | aploku |
| Dat. | aplokam | aplokiem |
| Akuz. | aploku | aplokus |
| Lok. | aplokā | aplokos |
1.Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai mitināšanai zem klajas debess).
Stabili vārdu savienojumiMaināms aploks. Pastāvīgs aploks.
- Maināms aploks vārdkoptermins — aploks, kura nožogošanai izmanto elektrisko ganu
- Pastāvīgs aploks vārdkoptermins — ar dzeloņstieples žogu norobežots aploks
2.Detaļa (ritenī), kurā iestiprināti spieķi un kuru apņem riepa vai apkalums.
3.lieto: pareti Veidojums, priekšmets, kurš apņem ko lokveidā.
4.Ragavu daļa – koks, kas savieno pretējo slieču mietnes.
Avoti: LLVV, ViV, KiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kazlēna sirds sitas kā traka, aplokā vilks, asiņu smaka…
- Tālākajā aplokā aitu mammas, ganībās tuvāk mājai – mazie jēriņi.
- “Cīruļu” 1,7 hektāru aplokā dzīvo 11 dažāda vecuma vilki.
- Tīģeri zoodārza darbiniekam uzbrukuši, kad viņš šķērsoja dzīvnieku aploka aizsarggrāvi.
- Ap sešu kilometru garajā ceļā līdz aplokiem iespējams pavērot krūmainās mežaudzes.