uzvārds
uzvārds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzvārds | uzvārdi |
| Ģen. | uzvārda | uzvārdu |
| Dat. | uzvārdam | uzvārdiem |
| Akuz. | uzvārdu | uzvārdus |
| Lok. | uzvārdā | uzvārdos |
Personvārds, kas norāda piederību pie noteiktas ģimenes, dzimtas.
PiemēriViņš vicināja planšeti, uz kuras bija uzrakstīts mans uzvārds.
- Viņš vicināja planšeti, uz kuras bija uzrakstīts mans uzvārds.
- Vārds, uzvārds, adrese?
- Tagad viņas uzvārds ir Remmele.
- Viņa uzvārds – Kantainis pilnībā atbilda iespaidīgajai miesas būvei.
- Izrādījās, ka patiešām bija, uzvārdā Andersons.
Stabili vārdu savienojumiMeitas uzvārds. Uzvārdu došana.
- Meitas uzvārds novecojis, frazēma — sievietes uzvārds pirms laulībām
- Uzvārdu došana vārdkoptermins — uzvārdu piešķiršana zemniekiem pēc zemnieku brīvlaišanas Latvijā; Vidzemē noteica 1819. g. likums, Kurzemē - 1834. g. patents, bet faktiski notika 1822.-1835. g.
Avoti: LLVV, EV, TWN
Korpusa piemēri:šeit