uzvarēt
Lietojuma biežums :
uzvarēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Pārspēt, sakaut (pretinieku karā, bruņotā sadursmē).
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiUzvarēt karu. Uzvarēt kauju.
1.1.intransitīvs Iegūt (karā, bruņotā sadursmē ar pretinieku) veiksmīgu cīņas rezultātu.
1.2.Cīnoties pārspēt, pieveikt ar fizisku spēku, veiklību u. tml., arī nonāvēt, iznīcināt (par cilvēku, dzīvnieku).
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
2.1. Pārspēt (pretinieku sporta sacensībās), iegūstot labāko rezultātu.
Saistītās nozīmespagrūst, ciest zaudējumu, pazaudēt, paspēlēt.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams, piemēram, parādība, apstākļi) izbeidzas, tiek pārvarēts.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) izbeidzas, tiek pārvarēts.
Stabili vārdu savienojumiUzvarēt sevi.
3.2.Spēcīgi ietekmēt, novājināt (kādu) — piemēram, par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri