uzvārds
uzvārds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
 Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzvārds | uzvārdi | 
| Ģen. | uzvārda | uzvārdu | 
| Dat. | uzvārdam | uzvārdiem | 
| Akuz. | uzvārdu | uzvārdus | 
| Lok. | uzvārdā | uzvārdos | 
Personvārds, kas norāda piederību pie noteiktas ģimenes, dzimtas. 
PiemēriViņš vicināja planšeti, uz kuras bija uzrakstīts mans uzvārds.
- Viņš vicināja planšeti, uz kuras bija uzrakstīts mans uzvārds. 
 - Vārds, uzvārds, adrese? 
 - Tagad viņas uzvārds ir Remmele. 
 - Viņa uzvārds – Kantainis pilnībā atbilda iespaidīgajai miesas būvei. 
 - Izrādījās, ka patiešām bija, uzvārdā Andersons. 
 
Stabili vārdu savienojumiMeitas uzvārds. Uzvārdu došana.
- Meitas uzvārds novecojis, frazēma — sievietes uzvārds pirms laulībām
 - Uzvārdu došana vārdkoptermins — uzvārdu piešķiršana zemniekiem pēc zemnieku brīvlaišanas Latvijā; Vidzemē noteica 1819. g. likums, Kurzemē - 1834. g. patents, bet faktiski notika 1822.-1835. g.
 
Avoti: LLVV, EV, TWN
Korpusa piemēri:šeit