adverbs
adverbs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | adverbs | adverbi |
| Ģen. | adverba | adverbu |
| Dat. | adverbam | adverbiem |
| Akuz. | adverbu | adverbus |
| Lok. | adverbā | adverbos |
adv. saīsinājums
Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas apzīmē darbības vai stāvokļa pazīmi vai arī pazīmes (īpašības vai apstākļa) pazīmi; apstākļa vārds.
PiemēriPēc leksiski semantiskajām īpatnībām un sintaktiskajām attieksmēm adverbi ir sadalīti vienpadsmit grupās.
- Pēc leksiski semantiskajām īpatnībām un sintaktiskajām attieksmēm adverbi ir sadalīti vienpadsmit grupās.
- Esam pieraduši frāzes vai teikuma centrā redzēt verbu, nomenu, varbūt vēl adverbu vai partikulu.
- To, šķiet, varētu apzīmēt ar trim adverbiem: skarbi, skopi, loģiski.
- Latviešu adverbu pētījumi un avoti.
Avoti: LLVV, T
Piemēri valodas korpusos:šeit