nostāvēt
nostāvēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nostāvu | nostāvam | nostāvēju | nostāvējām | nostāvēšu | nostāvēsim |
| 2. pers. | nostāvi | nostāvat | nostāvēji | nostāvējāt | nostāvēsi | nostāvēsiet, nostāvēsit |
| 3. pers. | nostāv | nostāvēja | nostāvēs | |||
Pavēles izteiksme: nostāvi (vsk. 2. pers.), nostāviet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nostāvot (tag.), nostāvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nostāvētu
Vajadzības izteiksme: jānostāv
1.Stāvēt (visu laikposmu) un pabeigt stāvēt.
1.1.Stāvēt (parasti ilgāku laiku) un pabeigt stāvēt.
1.2.Palikt stāvot (kādā vietā, arī kādā veidā).
1.3.Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
2.parasti formā: trešā persona Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem).
2.1.Netikt lietotam, izmantotam (visu laikposmu).
2.2.Būt, pastāvēt (visu laikposmu) – par laikapstākļiem.
3.Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) stāvēt.
4.apvidvārds Kādu laiku saglabāties (parasti lietošanai, izmantošanai derīgā stāvoklī).
5.apvidvārds Kādu laiku nodarboties (ar ko).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mierīgā balsī teicu viņam, lai neceļas, jo nespēs nostāvēt.
- Es, piemēram, mācos nostāvēt uz bumbas, noturēt balansu.
- Kāpēc astronautiem, atgriežoties uz zemes, ir grūti nostāvēt kājās?
- Bet vārtsargs Kanādai ļoti labi nostāvēja un rezultāts kopumā ir apmierinošs.
- Kopš es vairs nevaru ilgstoši nostāvēt uz kājām, sēžu te.