nostatīt
nostatīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nostatu | nostatām | nostatīju | nostatījām | nostatīšu | nostatīsim |
| 2. pers. | nostati | nostatāt | nostatīji | nostatījāt | nostatīsi | nostatīsiet, nostatīsit |
| 3. pers. | nostata | nostatīja | nostatīs | |||
Pavēles izteiksme: nostati (vsk. 2. pers.), nostatiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nostatot (tag.), nostatīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nostatītu
Vajadzības izteiksme: jānostata
1.Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī; nostādīt 1(3).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Katrs punkts „ ir“ priekš sevis nostatīts Tagad-punkts. „
- Šādā veidā priekš sevis nostatīta, tā ir laiks”.
- Resnas, īsas kolonnas nostatītas uz augstiem, platiem postamentiem.
- Tagadējais cilvēks, proti, reducētais cilvēks, salti nostatīts aukstajā appasaulē.
- kā man tā sajūta bija, ka tas viss ir nostatīts pret to,