piestāvēt | Tēzaurs

piestāvēt²

piestāvēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Parasti savienojumā ar “ko nu”, “ko tur”: lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) stāvēt, ka ar stāvēšanu neko nepanāks.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri