piesteberēt
piesteberēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piesteberēju | piesteberējam | piesteberēju | piesteberējām | piesteberēšu | piesteberēsim |
| 2. pers. | piesteberē | piesteberējat | piesteberēji | piesteberējāt | piesteberēsi | piesteberēsiet, piesteberēsit |
| 3. pers. | piesteberē | piesteberēja | piesteberēs | |||
Pavēles izteiksme: piesteberē (vsk. 2. pers.), piesteberējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piesteberējot (tag.), piesteberēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piesteberētu
Vajadzības izteiksme: jāpiesteberē
Steberējot, neveiklā gaitā ejot, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mirkli Rūfusam šķita, ka viņš noģībs no izsalkuma — piesteberējis pie nama, viņš atslējās pret sienu.
- Un te pēkšņi pašā diskusijas karsonī gudro vīru pulkam klāt piesteberēja mazais Boņuks un viedi teica: " Juomaina azaram nūsaukums!"
- viņa izsaucās vēlreiz, pēkšņi piedejoja, piesteberēja pie biedra līdzbraucēja Konstantīna, un tālāko TamarGrigorjevna atcerējās kā pa miglā kaisītiem pelniem.
- Nu , vrodje pavasaris ir piesteberējis arī pie mums
- Pie galda neveikli piesteberēja mazais Uģis, un tēvs viņu nosēdināja sev uz ceļa.