apstāvēt
apstāvēt 3. konjugācijas darbības vārds; novecojis, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apstāvu | apstāvam | apstāvēju | apstāvējām | apstāvēšu | apstāvēsim |
| 2. pers. | apstāvi | apstāvat | apstāvēji | apstāvējāt | apstāvēsi | apstāvēsiet, apstāvēsit |
| 3. pers. | apstāv | apstāvēja | apstāvēs | |||
Pavēles izteiksme: apstāvi (vsk. 2. pers.), apstāviet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apstāvot (tag.), apstāvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apstāvētu
Vajadzības izteiksme: jāapstāv
Bērēs teikt izvadīšanas runu, arī vadīt bēru ceremoniju.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pērnā gada Rīgas praida gājienu apstāvēja tikai pāris bļāvēju, tauta ielās skatījās bez naida.
- Imāms, viņu apstāvot, teica:
- Kādu mironi apstāvot?!
- Tehniski to protokolā pierakstīja Kariņa bandai jeb Ministru kabinetam, taču praktiski spļāvienu izpildīja ministrija, kas Latvijā apstāv sportu.
- Ja tu uzvari pasaules čempionātā un klausies sev par godu Latvijas himnu, tad tu demonstrē piederību kārtībai, ko apstāv tavi politiķi.