piejaukties
piejaukties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piejaucos | piejaucamies | piejaucos | piejaucāmies | piejaukšos | piejauksimies |
| 2. pers. | piejaucies | piejaucaties | piejaucies | piejaucāties | piejauksies | piejauksieties, piejauksities |
| 3. pers. | piejaucas | piejaucās | piejauksies | |||
Pavēles izteiksme: piejaucies (vsk. 2. pers.), piejaucieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piejaucoties (tag.), piejaukšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piejauktos
Vajadzības izteiksme: jāpiejaucas
1.Refl. → piejaukt(1); tikt piejauktam; arī piemaisīties.
1.1.pārnestā nozīmē Būt, pastāvēt kopā (ar ko cita, parasti lielāku, nozīmīgāku).
1.2.pārnestā nozīmē Pievienoties (kam citam, parasti lielākam, nozīmīgākam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kurai, protams, ir kaut kāda daļa piejaukušos mēslu.
- Viņa paraudzījās uz ceļinieku ar izbrīnu, kam piejaucās asaras. “
- Vīstošo meiju vieglajai smaržai piejaucās asa, nāsis kairinoša zirga sviedru dvaka.
- Smakai nez kādēļ piejaucas arī kas ķīmisks, kā slimnīcā.
- Pret viņiem izturējās ar pieklājīgu cieņu, kurai piejaucās zināms žēlums.