piejaut
piejaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piejauju | piejaujam | piejāvu | piejāvām | piejaušu | piejausim |
| 2. pers. | piejauj | piejaujat | piejāvi | piejāvāt | piejausi | piejausiet, piejausit |
| 3. pers. | piejauj | piejāva | piejaus | |||
Pavēles izteiksme: piejauj (vsk. 2. pers.), piejaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piejaujot (tag.), piejaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piejautu
Vajadzības izteiksme: jāpiejauj
1.Jaujot pievienot (pie kā, kam klāt).
2.Jaujot sagatavot (mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
2.1.Jaujot sagatavot (mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (trauku).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- pārvades līniju piejaujamās strāvas;
- Neadekvāta sistēmas stāvokļa gadījumā kādā plānošanas perioda posmā ( piemēram, sprieguma kritumi pārsniedz piejaujamo, vai jāpieslēdz jauns patērētājs), plānotāja uzdevums ir ieteikt iespējamas alternatīvas, atkarībā no problēmas rakstura.
- Bet tām nebūs krist, to nevar piejaut civilizētā Eiropa.
- To es absolūti nevaru piejaut, lai novērstu līdzīgus pārpratumus, ko šī dāma varētu atkal izmantot.
- Bet tas viņam netika piejauts; viņam uzdeva triju dienu laikā pievest savus vecākus, piedraudot ar stingru sodu.