čurnēt
čurnēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | čurnu | čurnam | čurnēju | čurnējām | čurnēšu | čurnēsim |
| 2. pers. | čurni | čurnat | čurnēji | čurnējāt | čurnēsi | čurnēsiet, čurnēsit |
| 3. pers. | čurn | čurnēja | čurnēs | |||
Pavēles izteiksme: čurni (vsk. 2. pers.), čurniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: čurnot (tag.), čurnēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: čurnētu
Vajadzības izteiksme: jāčurn
1.Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā; nīkt.
1.1.pārnestā nozīmē Būt, atrasties (kur) – par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
Avoti: LLVV, MalV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kraudama uz šķīvīšiem uzkodas tepat čurnošajam viesim, viņa nevilšus pavēra lūpas kā skūpstam.
- Un vienīgi ēkas klusi čurnēja skurbi gavilējošās dzīvības krastā kā pavasara palu izskaloti vraki.
- Daugava, meži, ciems, kas čurn pie kalna kā balta čurkstu ligzdu kolonija.
- Kalevam neizturami gribējās čurāt, norasojušu pieri un laimīgi smaidīdams, viņš čurnēja kambarīša kaktā.
- Bet jūs jau čurnējāt katrs savās mājās aiz aizbultētām durvīm, un Sniegavijā likās kā izmirusi.