trīsēt1
Lietojuma biežums :
trīsēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt1.
Saistītās nozīmes
1.1.Par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
1.2.Par augiem, to daļām.
1.3.Par priekšmetiem.
2.parasti formā: trešā persona Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); arī trīcēt2.
2.1.Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
2.2.Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
2.3.Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
Stabili vārdu savienojumiTrīcēt (arī trīsēt, drebēt) pie visām miesām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri