drebēt
Lietojuma biežums :
drebēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt.
Stabili vārdu savienojumiDreb kā apšu lapa; trīc kā apšu lapa.
1.1.Par dzīvniekiem, dzīvnieku ķermeņa daļām.
1.2.Par priekšmetiem.
1.3.Par uguni.
1.4.Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
Stabili vārdu savienojumiDreb (arī nodreb, ļodzās) ceļi. Drebēt (arī trīcēt, baidīties) par savu ādu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri