drebināt
drebināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | drebinu | drebinām | drebināju | drebinājām | drebināšu | drebināsim |
| 2. pers. | drebini | drebināt | drebināji | drebinājāt | drebināsi | drebināsiet, drebināsit |
| 3. pers. | drebina | drebināja | drebinās | |||
Pavēles izteiksme: drebini (vsk. 2. pers.), drebiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: drebinot (tag.), drebināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: drebinātu
Vajadzības izteiksme: jādrebina
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) dreb.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sandra vairs nevaldīja trīsas, kas drebināja viņas nožēlojamo augumiņu.
- Vētra drebināja visu māju, un lietus pātagoja logu rūtis.
- Steidzīga automašīnu straume to rūcina un drebina kā saniknotu zvēru.
- — jautāja mana balss, kamēr pašu vēl drebināja bailes.
- Steidzīgiem un stingriem soļiem viņš drebina grīdas dēļus starp abām solu rindām.