drebēt
drebēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | drebu | drebam | drebēju | drebējām | drebēšu | drebēsim |
| 2. pers. | drebi | drebat | drebēji | drebējāt | drebēsi | drebēsiet, drebēsit |
| 3. pers. | dreb | drebēja | drebēs | |||
Pavēles izteiksme: drebi (vsk. 2. pers.), drebiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: drebot (tag.), drebēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: drebētu
Vajadzības izteiksme: jādreb
1.Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt.
Stabili vārdu savienojumiDreb kā apšu lapa; trīc kā apšu lapa.
- Dreb kā apšu lapa; trīc kā apšu lapa; dreb kā apses lapa; trīc kā apses lapa frazeoloģisms — ļoti dreb, trīc (aiz bailēm, uztraukuma, aukstuma u. tml.)
- Sirds dreb; sirds nodreb; sirds trīc; sirds notrīc; ar drebošu sirdi; ar trīcošu sirdi; ar sirds drebēšanu idioma — saka, ja izjūt bailes, nemieru, satraukumu, žēlumu
1.1.Par dzīvniekiem, dzīvnieku ķermeņa daļām.
1.2.Par priekšmetiem.
1.3.Par uguni.
1.4.Skanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
Stabili vārdu savienojumiDreb (arī nodreb, ļodzās) ceļi. Drebēt (arī trīcēt, baidīties) par savu ādu.
- Dreb (arī nodreb, ļodzās) ceļi idioma — saka, ja izjūt lielas bailes
- Drebēt (arī trīcēt, baidīties) par savu ādu sarunvaloda — baidīties par savu stāvokli, labklājību, arī dzīvību
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es gaidu savu pirmo bērniņu, mājās braucu drebēdama no uztraukuma.
- Puikas bija ģērbti netīrās drebēs, kā arī ilgstoši nebija mazgāti.
- Es pilnīgi drebēju, kad tās melnās rokas reiz man pieskārās!
- Viņi par savu naudu un ādu drebēja, nevis par nozari.
- Viņa rokas trīcēja, un tagad drebēja arī viss tuklais augums.