viļāties
viļāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | viļājos | viļājamies | viļājos | viļājāmies | viļāšos | viļāsimies |
| 2. pers. | viļājies | viļājaties | viļājies | viļājāties | viļāsies | viļāsieties, viļāsities |
| 3. pers. | viļājas | viļājās | viļāsies | |||
Pavēles izteiksme: viļājies (vsk. 2. pers.), viļājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: viļājoties (tag.), viļāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: viļātos
Vajadzības izteiksme: jāviļājas
1.Guļus stāvoklī vairākkārt griezties, velties no vieniem sāniem uz otriem: vāļāties1.
1.1.Bezdarbībā gulšņāt.
1.2.Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ābols starp cisku mīkstumiem viļājās kā rullēdams baltu rauga mīklu.
- Viļājās pa zemi.
- No malas skatoties, uzjautrinošas ir šinšillu tīrības dienas — viņas mazgājas smiltīs un pa tām viļājas kā tādi pelmeņi.
- Bet tad atkal verdošais kartupelis sāk viļāties pa rokām, tēma tiek izrauta kaut kur no kakta, un sākas pretišķību bultu mētāšana.
- Vecmāmiņa lika uz maizes desu, taču, tā kā maize bija tik bieza, tad desas garšu pat īsti nevarēja sajust, šķita, ka visa mute ir pilna ar pliku maizi, tā kļuva ķepīga un viļājās uz vienu un otru pusi, un to bija gandrīz neiespējami norīt.