viļāt1
viļāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | viļāju | viļājam | viļāju | viļājām | viļāšu | viļāsim |
| 2. pers. | viļā | viļājat | viļāji | viļājāt | viļāsi | viļāsiet, viļāsit |
| 3. pers. | viļā | viļāja | viļās | |||
Pavēles izteiksme: viļā (vsk. 2. pers.), viļājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: viļājot (tag.), viļāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: viļātu
Vajadzības izteiksme: jāviļā
1.Grozīt, virpināt, arī grozot spaidīt; arī vārtīt1.
1.1.Košļājot grozīt (pa muti).
1.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Ar grūtībām, neskaidri teikt, runāt (ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- pret tā saucamajām seksuālajām minoritātēm tiek viļāts kā karsts kartupelis mutē.
- Cimdi rokā, iespiežam plaukstā nedaudz sasildītas krāsas un viļājam olu rokās.
- Sastrādātie pirksti nolauž maizes gabaliņu un domīgi to viļā. “
- Ejot pa ielu, viļā pa muti košļājamo gumiju.
- Sākoties privatizācijai, visi to viļāja kā karstu kartupeli, atsakoties pārņemt savā īpašumā.