vārtīt
vārtīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vārtu | vārtām | vārtīju | vārtījām | vārtīšu | vārtīsim |
| 2. pers. | vārti | vārtāt | vārtīji | vārtījāt | vārtīsi | vārtīsiet, vārtīsit |
| 3. pers. | vārta | vārtīja | vārtīs | |||
Pavēles izteiksme: vārti (vsk. 2. pers.), vārtiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vārtot (tag.), vārtīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vārtītu
Vajadzības izteiksme: jāvārta
1.Valstīt (kādā vielā), lai pārklātu (ar to), tā ka pārklājas (ar to).
2.Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vistings nogaidīja, līdz vārti atkal aizvērās, un piecēlās kājās.
- Mērci pārlej vārtītajiem kartupeļiem, pārkaisa sasmalcinātus pētersīļus un dilles.
- Melnais grāba svītraino aiz ausīm, vārtīja pa zemi, bet Florence neļāva.
- Visi kuģinieki jau prom pie krieva, neviens nekur netiek, vārti ciet.
- kuru zelē un vārta pa rociņām,