vārtīt
Lietojuma biežums :
vārtīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Valstīt (kādā vielā), lai pārklātu (ar to), tā ka pārklājas (ar to).
2.Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri