uzminēt
uzminēt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzminu | uzminam | uzminēju | uzminējām | uzminēšu | uzminēsim |
| 2. pers. | uzmini | uzminat | uzminēji | uzminējāt | uzminēsi | uzminēsiet, uzminēsit |
| 3. pers. | uzmin | uzminēja | uzminēs | |||
Pavēles izteiksme: uzmini (vsk. 2. pers.), uzminiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzminot (tag.), uzminēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzminētu
Vajadzības izteiksme: jāuzmin
1.Koncentrējot domas, uztveri noteiktam uzdevumam, atrast (atbildi, secinājumu), izprast, saprast, arī konstatēt (ko).
1.1.Saprast, izprast (kādu).
2.Atrast atminējumu (mīklai).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Palūkojiet, ko viņš paveicis, uzminiet, kurš to izdarījis.
- Ar šādu noformējumu būs grūti uzminēt, kas atrodas aiz durvīm.
- "Uzminiet, vai mani darbinieki un uzņēmums saņems valsts atbalstu?
- Sākumā šķitīs, ka jūs kaut kādā veidā uzminat pareizās atbildes.
- Skolēni sacentās minēšanā, kurš uzminēs, cik Alūksnes baznīcai gadu.