spraust
Lietojuma biežums :
spraust 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, veidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
1.1.Likt (mutē, zobos).
1.2.Spiest (piemēram, rokas sānos).
2.Stiprināt (ko) kopā, kam klāt, parasti ar ko tievu, smailu.
2.1.Stiprināt (kādu veidojumu), virzot (tajā) ko tievu, smailu.
2.2.Virzīt (ko) virsū (kam tievam, smailam).
Stabili vārdu savienojumiSpraust (par) mērķi (arī uzdevumu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri