sprauslot
sprauslot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sprausloju | sprauslojam | sprausloju | sprauslojām | sprauslošu | sprauslosim |
| 2. pers. | sprauslo | sprauslojat | sprausloji | sprauslojāt | sprauslosi | sprauslosiet, sprauslosit |
| 3. pers. | sprauslo | sprausloja | sprauslos | |||
Pavēles izteiksme: sprauslo (vsk. 2. pers.), sprauslojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sprauslojot (tag.), sprauslošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sprauslotu
Vajadzības izteiksme: jāsprauslo
1.Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
1.1.transitīvs Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
1.2.sarunvaloda Aizturēti smieties.
2.parasti formā: trešā persona Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) – par iekārtām, ierīcēm u. tml.
2.1.Radīt šādus trokšņus (piemēram, strauji sakarstot, pārvietojoties) – par vielām, uguni.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zirgi sprausloja un žvadzēja ķēdes, kad viņi devās caur stalli.
- – Iče, iče, iče, – viņa sprauslo.
- Visās klasēs pēkšņi sāka sprakšķēt, krakšķēt un sprauslot vietējie radio skaļruņi.
- Piligrims redzēja Loganu tuvojamies, nervozi mīņājās, kārpīja grīdu, sprausloja.
- – saliecies uz priekšu, Maļenkovs kliedz un sprauslo man tieši sejā.