niķelēt
niķelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | niķelēju | niķelējam | niķelēju | niķelējām | niķelēšu | niķelēsim |
| 2. pers. | niķelē | niķelējat | niķelēji | niķelējāt | niķelēsi | niķelēsiet, niķelēsit |
| 3. pers. | niķelē | niķelēja | niķelēs | |||
Pavēles izteiksme: niķelē (vsk. 2. pers.), niķelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: niķelējot (tag.), niķelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: niķelētu
Vajadzības izteiksme: jāniķelē
Pārklāt ar niķeļa kārtu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ekrāna melno uzvalku nedaudz atdzīvina tā kājas savienojumā izmantotā niķelētā apdare.
- Spoži niķelētās triecienizturīgās, izlocītās caurules priekšā mirdz kā slapji roņi.
- Nepamanīts nevar palikt arī uz vāka ar niķelētu materiālu iespiestais Vaio logotips.
- Un viņš nepavisam vairs nebija tas, kas palicis guļam tur — apakšā, niķelētajā gultā.
- Arī Romāna Rozņaka rokā bija uzradusies spīdīga, niķelēta pistole, ko viņš pavērsa pret jaunpienācējiem.