niķelīns
niķelīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | niķelīns | niķelīni |
| Ģen. | niķelīna | niķelīnu |
| Dat. | niķelīnam | niķelīniem |
| Akuz. | niķelīnu | niķelīnus |
| Lok. | niķelīnā | niķelīnos |
1.Vara, niķeļa un mangāna sakausējums.
2.Minerāls, kas sastāv no niķeļa un arsēna; rūda, no kuras iegūst niķeli.
Avoti: LLVV