piemeimurot

Lietojuma biežums :

piemeimurot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	piemeimuroju	piemeimurojam	piemeimuroju	piemeimurojām	piemeimurošu	piemeimurosim
2. pers.	piemeimuro	piemeimurojat	piemeimuroji	piemeimurojāt	piemeimurosi	piemeimurosiet, piemeimurosit
3. pers.	piemeimuro	piemeimuroja	piemeimuros

Meimurojot pieiet, pienākt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	piemeimuroju	piemeimurojam	piemeimuroju	piemeimurojām	piemeimurošu	piemeimurosim
2. pers.	piemeimuro	piemeimurojat	piemeimuroji	piemeimurojāt	piemeimurosi	piemeimurosiet, piemeimurosit
3. pers.	piemeimuro		piemeimuroja		piemeimuros