piemedīt
piemedīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemedīju | piemedījam | piemedīju | piemedījām | piemedīšu | piemedīsim |
| 2. pers. | piemedī | piemedījat | piemedīji | piemedījāt | piemedīsi | piemedīsiet, piemedīsit |
| 3. pers. | piemedī | piemedīja | piemedīs | |||
Pavēles izteiksme: piemedī (vsk. 2. pers.), piemedījiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemedījot (tag.), piemedīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemedītu
Vajadzības izteiksme: jāpiemedī
Medījot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- vēl jau bija Pasaules bērni, ko katru gadu vajadzēja piemedīt klāt.
- Nu, un plus mūsu bēdīgi slavenie roņi, ar ko netiekam galā - ne ar atbaidītājiem, ne ar regulāciju, lai viņus mazliet piemedītu, ko arī neļauj sakarā ar to, ka viņi Sarkanajā grāmatā...