piemaut
piemaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemauju | piemaujam | piemāvu | piemāvām | piemaušu | piemausim |
| 2. pers. | piemauj | piemaujat | piemāvi | piemāvāt | piemausi | piemausiet, piemausit |
| 3. pers. | piemauj | piemāva | piemaus | |||
Pavēles izteiksme: piemauj (vsk. 2. pers.), piemaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemaujot (tag.), piemaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemautu
Vajadzības izteiksme: jāpiemauj
Maujot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un pilns inets jua ar goviim piemauts no divana ekspertiem, kuri pat nemegina saprast kas un kapeec.
- Cik trulam ir jābūt, lai lidotu 2000 km un galu galā piemautos tādā pašā traktierī, kāds ir piecu minūšu attālumā no mājām?
- Tagad Mirdza runā par plakstu ēnām, bet par ''peino ūdensmeiju'', aiz kuras vairs zāle neauga un, kas ar savu vareno maujamo pus pasaules piemāva, - ne vārda.
- Un galu galā tas tak nav nekas briesmīgs ja braucu uz 50 pa Jūrmalas šosejas 3. joslu - e stikai reizi gadā esu pie stūres un vispār es tak labu darbu daru - vedu savu piemāvušos mūlāpi uz mājām!