piekabināt
piekabināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piekabinu | piekabinām | piekabināju | piekabinājām | piekabināšu | piekabināsim |
| 2. pers. | piekabini | piekabināt | piekabināji | piekabinājāt | piekabināsi | piekabināsiet, piekabināsit |
| 3. pers. | piekabina | piekabināja | piekabinās | |||
Pavēles izteiksme: piekabini (vsk. 2. pers.), piekabiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piekabinot (tag.), piekabināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piekabinātu
Vajadzības izteiksme: jāpiekabina
1.Kabinot piestiprināt, pielikt (pie kā, kam klāt).
2.Sajūgt (transportlīdzekli, darbarīku) īpašā ierīcē ar vilcēju.
3.sarunvaloda Pievienot (piemēram, mākslas darbam, ko lieku, neiederīgu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā nebūt piekabināju galvu atpakaļ – muti nevarēju atvērt un attēls raustījās…
- Nez kāpēc, nez no kurienes ir “ piekabināts” pie mobilizācijas...
- – Zaļu esmu redzējis piekabinātu Rīgas– Liepājas un citiem pasažieru vilcieniem.
- Citur doma vai jautājums piekabināts kā morāle pie Ezopa fabulas.
- Austras Zīles divertisments iespaidīgs, tomēr stiepts un ainai it kā piekabināts.