apsnigt
apsnigt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apsniegu | apsniegam | apsnigu | apsnigām | apsnigšu | apsnigsim |
| 2. pers. | apsniedz | apsniegat | apsnigi | apsnigāt | apsnigsi | apsnigsiet, apsnigsit |
| 3. pers. | apsnieg | apsniga | apsnigs | |||
Pavēles izteiksme: apsniedz (vsk. 2. pers.), apsniedziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apsniegot (tag.), apsnigšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apsnigtu
Vajadzības izteiksme: jāapsnieg
Tikt pārklātam ar sniegu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mātes galdiņš, tukšs un balti apsegts kā svaigi apsnidzis pauguriņš.
- Uz apsniguša lauka redzami vēja savelti sniega veltņi jeb sniega rituļi.
- Nāk aukstums, aizsalst ūdeņi, pazūd kukaiņi, apsnieg lauki,
- Pagalmā, strauji apsnigdama, jau galīgi aizķepušām acīm stāvēja Džeraldīne.
- Ideāli esot tad, ja zeme vispirms sasalst un tad apsnieg.