piemaršēt
piemaršēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | piemaršēju | piemaršējam | piemaršēju | piemaršējām | piemaršēšu | piemaršēsim |
| 2. pers. | piemaršē | piemaršējat | piemaršēji | piemaršējāt | piemaršēsi | piemaršēsiet, piemaršēsit |
| 3. pers. | piemaršē | piemaršēja | piemaršēs | |||
Pavēles izteiksme: piemaršē (vsk. 2. pers.), piemaršējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: piemaršējot (tag.), piemaršēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: piemaršētu
Vajadzības izteiksme: jāpiemaršē
Pieiet, pienākt marša solī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izskatās kā dzīvas, un, ja cilvēki tās nepaķertu, tad droši vien pašas nolēktu no letes un piemaršētu pie galdiņiem.