kašņāties
kašņāties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kašņājos | kašņājamies | kašņājos | kašņājāmies | kašņāšos | kašņāsimies |
| 2. pers. | kašņājies | kašņājaties | kašņājies | kašņājāties | kašņāsies | kašņāsieties, kašņāsities |
| 3. pers. | kašņājas | kašņājās | kašņāsies | |||
Pavēles izteiksme: kašņājies (vsk. 2. pers.), kašņājieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kašņājoties (tag.), kašņāšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kašņātos
Vajadzības izteiksme: jākašņājas
1.Vairākkārt skarties klāt kam irdenam, piemēram, zemei, smiltīm, virzot, svaidot to uz dažādām pusēm; arī kārpīties1.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Gausi, neražīgi strādāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ravēt talkā nāk vistas, kurām ļoti patīk kašņāties pa mēslotajām vagām.
- Viņas var kašņāties, var sevi uzturēt, jo viņas dzīvo šajos pakaišos,
- Tušs vēlreiz pārlaida skatienu pagalmam, vai kur nekašņājas kāda vista vai pīle.
- Decembrī, janvārī brieži kašņājās pie attālajām ābelēm.
- Pečors vēro melno gaili, kas kašņājas gabalu nostāk.