aizlīmēt
Lietojuma biežums :
aizlīmēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Aizdarīt, aiztaisīt ar līmi (salīmējot malas, galus u. tml.).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Līmēt ciet.
1.2.Aizdarīt, aizklāt (uzlīmējot ko virsū).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri