aizlikties
aizlikties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizliekos | aizliekamies | aizlikos | aizlikāmies | aizlikšos | aizliksimies |
| 2. pers. | aizliecies | aizliekaties | aizlikies | aizlikāties | aizliksies | aizliksieties, aizliksities |
| 3. pers. | aizliekas | aizlikās | aizliksies | |||
Pavēles izteiksme: aizliecies (vsk. 2. pers.), aizliecieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizliekoties (tag.), aizlikšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizliktos
Vajadzības izteiksme: jāaizliekas
1.Ātri attālināties (ejot, skrejot).
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Likties prom; ātri ejot, skrejot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizmesties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un Berta aizlikās uz Rīgu glābt meitu.
- Pat Kūka neko nezināja, bija aizlikusies pie ģimenes uz Pāvilostu taisni pa tām krievu dienām.
- Viņa pamāj, ka sapratusi, grasās kaut ko sacīt, bet zaldāts uzbrēc, un sieviete aizliekas prom.
- Un tad iekšā kaut kas pārtrūka vai aizlikās priekšā, nezinu, kas tur notika, bet riebums pārgāja.
- Un tad es tik skaļi noklabināju zobus, ka visas blusas aiz bailēm aizlikās prom, paslēpjoties kaut kur astē.