aizlīkumot
aizlīkumot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizlīkumoju | aizlīkumojam | aizlīkumoju | aizlīkumojām | aizlīkumošu | aizlīkumosim |
| 2. pers. | aizlīkumo | aizlīkumojat | aizlīkumoji | aizlīkumojāt | aizlīkumosi | aizlīkumosiet, aizlīkumosit |
| 3. pers. | aizlīkumo | aizlīkumoja | aizlīkumos | |||
Pavēles izteiksme: aizlīkumo (vsk. 2. pers.), aizlīkumojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizlīkumojot (tag.), aizlīkumošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizlīkumotu
Vajadzības izteiksme: jāaizlīkumo
1.Metot līkumus, virzoties līku loču, attālināties; līku loču aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
2.parasti formā: trešā persona Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pūlis nokladzinās un izklīst, strautiņiem aizlīkumodams pa mūžību dvešošajām Benaresas ieliņām.
- Zibošajā puskrēslā meitenes aizlīkumoja starp galdiņiem un apstājās pie bāra.
- Tiklīdz čūsku nosviežu no lāpstas zemē, tā aizlīkumo pāri kāpām neiedomājamā ātrumā.
- Gar ciņiem tā aizlīkumoja līdz Otankai, kur upei pāri stiepās baļķu laipa.
- Tā aizlīkumojam līdz pašai kalna pakājei, pa ceļam apstājoties arī pie skaistiem ūdenskritumiem.