aizlīkt1
aizlīkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizlīkstu | aizlīkstam | aizlīku | aizlīkām | aizlīkšu | aizlīksim |
| 2. pers. | aizlīksti | aizlīkstat | aizlīki | aizlīkāt | aizlīksi | aizlīksiet, aizlīksit |
| 3. pers. | aizlīkst | aizlīka | aizlīks | |||
Pavēles izteiksme: aizlīksti (vsk. 2. pers.), aizlīkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizlīkstot (tag.), aizlīkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizlīktu
Vajadzības izteiksme: jāaizlīkst
Līkstot aizvirzīties (kam priekšā, aiz kā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- „Varoņi, kur pazuduši jūsu soļi, kurā gāršā aizlīkušas jūsu takas?