aizliet
aizliet 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizleju | aizlejam | aizlēju | aizlējām | aizliešu | aizliesim |
| 2. pers. | aizlej | aizlejat | aizlēji | aizlējāt | aizliesi | aizliesiet, aizliesit |
| 3. pers. | aizlej | aizlēja | aizlies | |||
Pavēles izteiksme: aizlej (vsk. 2. pers.), aizlejiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizlejot (tag.), aizliešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizlietu
Vajadzības izteiksme: jāaizlej
1.Lejot aiztecināt (aiz kā).
2.Lejot aizpildīt, aizdarīt (ar masu, kas sacietē).
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Liet ciet.
Stabili vārdu savienojumiPievilkt mūli; pieliet mūli; aizliet mūli.
- Pievilkt mūli; pieliet mūli; aizliet mūli slengs — piedzerties
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kontaktlēcas centās padarīt pasauli skaidrāku, kamēr viņš pats acis aizlēja.
- Kā liku ar kaķu putru, tā aizlēju acis,” Balčuna atminas.
- bet nekas, to jau var nosmacēt ar televizoru vai aizliet ar alkoholu.
- "Alkoholiķim svarīga cena, viņš nedomā, ar ko savas smadzenes aizliet.
- Par laimi kaimiņs gadējēs i jumtam dali nūplēse, ar iudini tū aizlēja,