aizliekt
aizliekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizliecu | aizliecam | aizliecu | aizliecām | aizliekšu | aizlieksim |
| 2. pers. | aizliec | aizliecat | aizlieci | aizliecāt | aizlieksi | aizlieksiet, aizlieksit |
| 3. pers. | aizliec | aizlieca | aizlieks | |||
Pavēles izteiksme: aizliec (vsk. 2. pers.), aizlieciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizliecot (tag.), aizliekšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizliektu
Vajadzības izteiksme: jāaizliec
1.Liecot aizvirzīt, aizbīdīt (aiz kā, kam priekšā).
1.1.Liecot padarīt mazliet līku, mazliet ieliekt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizliec rokas priekšā mutei, lai atkārtoti ieelpotu izelpoto oglekļa dioksīdu.
- – Kad iesi prom, kārtīgi aizliec dēļus logam priekšā.
- Abas rokas aizliec aiz galvas, elkoņiem jābūt izvērstiem.
- AIZLIEC AUSĪM PRIEKŠĀ ĶEPAS, ES RĪKOŠOS PEC INSTRUKCIJAS!
- Rokas aizliec aiz galvas, vienu kāju saliec, bet otru atstāj taisnu. "