aizlingot1
Lietojuma biežums :
aizlingot 2. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizlingoju | aizlingojam | aizlingoju | aizlingojām | aizlingošu | aizlingosim |
2. pers. | aizlingo | aizlingojat | aizlingoji | aizlingojāt | aizlingosi | aizlingosiet, aizlingosit |
3. pers. | aizlingo | aizlingoja | aizlingos |
Pavēles izteiksme: aizlingo (vsk. 2. pers.), aizlingojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizlingojot (tag.), aizlingošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizlingotu
Vajadzības izteiksme: jāaizlingo
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Aizlidot (par mestiem priekšmetiem).
3.sarunvaloda, intransitīvs Ātri aiziet, aizskriet.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Likās viņi tūlīt noraus tīklu no stabiem, ietīs Valdiņu tajā un aizlingos līdz Tērcei slīcināt.
- Viņš apkampa Mācītāju, un abi aizlingoja tālāk pa stigu, ik pa brīdim piestājot, lai iedzertu.
- – Še, dzer, – viņš zibenīgi atknibināja šampanieša pudeles spožo papīru, korķis aizlingoja pāri satiksmes straumei un trāpīja pa trolejbusa sāniem.
- Gribēju iedzert, bet pudele bija tukša, es aizlingoju to prom, lietū, pirms paspēju atjēgties, ka šo pudeli tukšu nav iespējams izdzert, un tad es skrēju meklēt pudeli, un ilgi skrēju, līdz to atradu, un, kad nu es pacēlu pudeli un gribēju atkal iedzert, pēkšņi izrādījās, ka pudele joprojām ir tukša, un es neticēju savām acīm, domādams, ka rēgojas, un, kad sapratu, ka nerēgojas vis, gribēju sadot Hermafrodītam pa purnu, šis cūka bija samelojis, bet, kad pagriezos, lai viņam gāztu, nebija, kam iegāzt, jo biju aizskrējis pārāk tālu, bet lietus tagad bija pieņēmies spēkā un gāza pamatīgām strūklām, un ratus es biju pazaudējis, kaut gan droši vien tie bija kaut kur tepat blakus; laikam es kliedzu, bet mana balss noslāpa debesu ūdenī, es mazliet paskrēju uz vienu, tad otru pusi, bet ratus neatradu, jau teicu, ka biju piekusis, tāpēc vairāk neskrēju, nebija spēka paskriet, bet iet vēl varēju, gāju, un vienu brīdi šķita, ka tepat, metra attālumā, man pa priekšu ripo nēģera galva, ķēru, bet nenoķēru, jo starp nēģera galvu un mani vienmēr bija lietus, un pārāk spēcīgs bija lietus, nu jau šļācās tik pamatīgi, ka pietika kādu brīdi paturēt pudeli ar kakliņu uz augšu pretī lietum,
- Ne vienmēr tas ir akmeņos , un cik tad to grunteni aizlingo , manuprāt tur slēpjas kas cits laika apstākļi , nomācies , saulains , cik lieli viļņi , vēja virziens . Cik esmu špinerējis tik pa nullēm , kompanjons gan pārs butes ir uz spini dabūjis