slīcināt
slīcināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | slīcinu | slīcinām | slīcināju | slīcinājām | slīcināšu | slīcināsim |
| 2. pers. | slīcini | slīcināt | slīcināji | slīcinājāt | slīcināsi | slīcināsiet, slīcināsit |
| 3. pers. | slīcina | slīcināja | slīcinās | |||
Pavēles izteiksme: slīcini (vsk. 2. pers.), slīciniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: slīcinot (tag.), slīcināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: slīcinātu
Vajadzības izteiksme: jāslīcina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) slīkst (1).
1.1.Pārpludināt, pārklāt ar ūdeni.
1.2.pārnestā nozīmē Dzerot alkoholiskus dzērienus, censties mazināt (negatīva psihiska stāvokļa) ietekmi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laiva grima, paši tādā stāvoklī, ka slīcina cits citu.
- No rīta mani varbūt sauks uz nopratināšanu pie bālā sirdsapziņas slīcinātajā.
- Lai kā citi apbrīno un slavē, slīcināmi visi pēc kārtas.
- Viss saplūst kopā un slīcina mani vīzijās, čukstos un skaņās.
- Un cik reizes un kas tikai nav slīcinājis manu kārno sūdos?