slīcējs
slīcējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | slīcējs | slīcēji |
Ģen. | slīcēja | slīcēju |
Dat. | slīcējam | slīcējiem |
Akuz. | slīcēju | slīcējus |
Lok. | slīcējā | slīcējos |
slīcēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | slīcēja | slīcējas |
Ģen. | slīcējas | slīcēju |
Dat. | slīcējai | slīcējām |
Akuz. | slīcēju | slīcējas |
Lok. | slīcējā | slīcējās |
Cilvēks, arī dzīvnieks, kas slīkst (1).
Stabili vārdu savienojumiSlīcējs ķeras pie salmiņa; slīcējs ķeras pat pie salmiņa.
- Slīcējs ķeras pie salmiņa; slīcējs ķeras pat pie salmiņa — saka par cilvēku, kas nonācis grūtā, arī bezcerīgā situācijā un cenšas izmantot katru iespēju, lai izkļūtu no tās
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai palīdzētu slīcējam, pašam ir jābūt gana labām peldēšanas prasmēm.
- Ko slīcējiem ( lasi, vecākiem) tas nozīmē šajā gadījumā?
- Divus slīcējus krastā nogādāja glābēji, divus – drosmīgie alūksnieši. “
- Un otrs teiciens: slīcēja glābšana ir paša slīcēja roku darbs.
- Slīcēju glābējam palīdzēja izkāpt no pusizdzertās strūklakas un ienesa viņu viesnīcā.