pienaglot
Lietojuma biežums :
pienaglot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Naglojot piestiprināt (pie kā, kam klāt).
1.1.Izdurot cauri smailu priekšmetu (piemēram, durkli, naglu), piesaistīt (cilvēku pie ka, kam klāt).
1.2.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nespēj kustēties.
Stabili vārdu savienojumiKā pienaglots. Pienaglot pie kauna staba.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri