pielēkšot
Lietojuma biežums :
pielēkšot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pielēkšoju | pielēkšojam | pielēkšoju | pielēkšojām | pielēkšošu | pielēkšosim |
2. pers. | pielēkšo | pielēkšojat | pielēkšoji | pielēkšojāt | pielēkšosi | pielēkšosiet, pielēkšosit |
3. pers. | pielēkšo | pielēkšoja | pielēkšos |
Pavēles izteiksme: pielēkšo (vsk. 2. pers.), pielēkšojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pielēkšojot (tag.), pielēkšošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pielēkšotu
Vajadzības izteiksme: jāpielēkšo
Lēkšiem pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atpazīdama gājēju tumsā, sune pielēkšoja viņam klāt.
- No aizmugures, zemei dimdot, vilcienam pielēkšoja liels un apjomīgs, čuguna klucim līdzīgs vīrs ar pārpildītu mugursomu.
- — viņa pāris soļos pielēkšo man klāt, un es nepagūstu pat šausmās iebrēkties, kad viņa jau tup, nometusies ceļos pie manām kājām.
- Mūs šķietami pat neievērojis, viņš tiem pašiem sviedraini saķepušajiem matiem, neprātīgo acu skatienu un liktenīgo izteiksmi sejā pielēkšoja pie lopiņa un uzmanīgi nopētīja tā šņukuru.
- Meitene stāv un runājas ar vēl divām meitenēm , kad pielēkšo kaukāds džeks un sāk ošņāt gaisu uz viņas pusi , tad uzrūc , tad apķeras apkārt un piespiežas klāt