pielēkāt
pielēkāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pielēkāju | pielēkājam | pielēkāju | pielēkājām | pielēkāšu | pielēkāsim |
| 2. pers. | pielēkā | pielēkājat | pielēkāji | pielēkājāt | pielēkāsi | pielēkāsiet, pielēkāsit |
| 3. pers. | pielēkā | pielēkāja | pielēkās | |||
Pavēles izteiksme: pielēkā (vsk. 2. pers.), pielēkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pielēkājot (tag.), pielēkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pielēkātu
Vajadzības izteiksme: jāpielēkā
Lēkājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viena ik pa laikam pielēkāja pie otras un nočivināja un tad aizlēkāja, pēc tam otra darīja to pašu.
- Tai ebreju Vecgada vakarā Berlīnē mans Nobela kandidāts piekliedza, pielēkāja, piejandalēja visu bāru, kurā sanākušie atdevīgi auroja līdzi: " Byjsja za nej, vmyraj za nej!"
- Tādejādi ir izdevušās vislabākās mājas ballītes kopā ar mazo Hugo un suni, kurš pielēkā līdzi.
- "Vanaga pusdienas ilga aptuveni pusstundu, un tās pa gabalu vēroja kovārņi, kuri brīžam pielēkāja tuvāk, taču pavisam klāt Otro Lieldienu galdam nenāca.