pietecēt2
pietecēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pieteku | pietekam | pietecēju | pietecējām | pietecēšu | pietecēsim |
2. pers. | pieteci | pietekat | pietecēji | pietecējāt | pietecēsi | pietecēsiet, pietecēsit |
3. pers. | pietek | pietecēja | pietecēs |
Pavēles izteiksme: pieteci (vsk. 2. pers.), pieteciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pietekot (tag.), pietecēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pietecētu
Vajadzības izteiksme: jāpietek
Teciņus pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad mazais suņuks pietecēja klāt, viņš staroja priekā un maigumā.
- Šī iemesla dēļ vasaras sausuma periodos no ūdenstilpnes aizplūda prom vairāk ūdens nekā pietecēja.
- Viņa pietek visur, kur vien redzamas bikses.
- Tālāk tā ieplūst Bihāras štatā, kur Gangai pietek klāt Gandaka, Sona un Kosī.
- Lielāko upju un to pieteku ielejās ir izplatīti aluviālie nogulumi, kur tie veido virspalu terases.