aptriept
aptriept 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aptriepju | aptriepjam | aptriepu | aptriepām | aptriepšu | aptriepsim |
| 2. pers. | aptriep | aptriepjat | aptriepi | aptriepāt | aptriepsi | aptriepsiet, aptriepsit |
| 3. pers. | aptriepj | aptriepa | aptrieps | |||
Pavēles izteiksme: aptriep (vsk. 2. pers.), aptriepiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aptriepjot (tag.), aptriepšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aptrieptu
Vajadzības izteiksme: jāaptriepj
1.Triepjot pārklāt (ar ko).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- atsaucās Maišelis un aptriepa vēl zodu lipīgām putām. "
- SPA ir arī tad, kad aptriep sevi ar medu, skābo krējumu un aprikožu džemu.
- Viņš cītīgi zāģēja cepeti, atšķeldams collu biezas šķēles, aptriepa tās ar sinepēm un ielika starp maizes rikām.
- apglaistvti ( aptriept, apziest)' tiek uzskatīts par aizguvumu no vācu glasieren " glazēt" ( LKZ I 417).
- Un noskārtu , ka var otrreiz un izkāpt dubļainai pašas izkašāto , aiz nagiem izkrāto dubļu atriebtai , aptrieptai