aptriekt
aptriekt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aptriecu | aptriecam | aptriecu | aptriecām | aptriekšu | aptrieksim |
| 2. pers. | aptriec | aptriecat | aptrieci | aptriecāt | aptrieksi | aptrieksiet, aptrieksit |
| 3. pers. | aptriec | aptrieca | aptrieks | |||
Pavēles izteiksme: aptriec (vsk. 2. pers.), aptrieciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aptriecot (tag.), aptriekšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aptriektu
Vajadzības izteiksme: jāaptriec
1.Triecot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt); apdzīt.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Triekt apkārt.
2.apvidvārds Triecot padzīt kam apakšā.
3.apvidvārds Izraisīt apziņas traucējumus, piemēram, ar sitienu, troksni, arī ar nesaskaņām.
Avoti: LLVV, ĒiV, KiV